Stāsta morāle

Briežiem dzīvot

Stāsta būtība ir vienkārša. “Rīgas meži” bez nekāda ticama un loģiska pamatojuma vēlas atbrīvoties no pašu pirms gandrīz 20 gadiem izveidota briežu dārza. Precīzāk – teritoriju vēlas saglabāt to jaunam sociālajam projektam – skolēnu ekskursijām, lai šajā vietā izglītotu skolēnus par meža daudzveidīgo pasauli un meža dzīvnieku labturību. Tikai bez briežiem. Dubultmorāle.

Brieži nevar sevi aizstāvēt. Briežiem ir vajadzīgi aizstāvji. Un tā esam mēs – sabiedrība. Mēs esam par briežu “rezervāta” jeb kā sauc viens uzņēmums “briežu dārza” saglabāšanu pie Ogres pilsētas (robežojas ar pilsētu), ļaujot tiem dzīvot savā barā, savā ierastajā vidē. Šis ir stāsts par atbildību pret dabu, pret tiem, par kuriem esam uzņēmušies rūpes un kas paši par sevi nevar pastāvēt, un par motivāciju gribēt turpināt rūpēties, jo ir gan finanšu resursi, gan zināšanas, gan neierobežotas iespējas. Turklāt kurš gan cits, ja ne uzņēmums, kam pēc tā dziļākās būtības un specifikas ir jārūpējas par meža bioloģisko daudzveidību ar saimnieka cienīgu rūpību!

1. Tik vienkārši – pēc gandrīz 20 gadu rūpēm saimnieks nolemj nošaut visus briežus

Šobrīd esam saskārušies ar vienas Rīgas kapitālsabiedrības cinisku un pat nehumānu attieksmi pret vairāk nekā 40 savvaļas staltbriežiem Ogrē, tos par katru cenu likvidējot. Sākotnēji “Rīgas meži” divas reizes rīkoja publiskas izsoles mednieku kolektīviem par visu dzīvnieku izšaušanu ar klusinātājiem. Visticamāk ar klusinatājiem, lai kilometru attālumā esošais privātmāju rajons nedzirdētu un neuzdotu liekus jautājumus. Laikam šeit bija vēlme izveidot kaut ko līdzīgu filmai “Bada spēles”. Neviens mednieku kolektīvs nepieteicās. Viņu vārdiem – tas būtu “slaktiņš”, bet viņiem ir savi likumi attiecībā pret meža zvēriem.

Lasiet Elitas Veidemanes rakstu, kas pamodināja sabiedrību.

2. Ja neizdodas atrast šāvēju, tad atdosim “desās”

Ar to stāsts nebeidzās. “Rīgas meži” turpina spītīgi turēties pie mērķa “likvidēt briežus”, pārdodot vai atdodot tos privātiem briežu dārziem. Tas būtu tas pats, kas pirmajā scenārijā – brieži agri vai vēlu nonāktu “desās”, jo neviens šajos grūtajos laikos, kad trūkst siena, kad saskaras ar izmaksu pieaugumu, nevar tā vienkārši paņemt pie sevis un nodrošināt “mūža mājas” īpatņiem.

3. Arguments “uzturēt briežus ir dārgi” neiztur kritiku

Uzņēmuma apgrozījums 2022.gadā ir vairāk nekā 20 miljoni eiro, peļņa – vairāk nekā 2 miljoni eiro (2021.gadā peļņa bija 9 miljoni eiro). Briežu uzturēšana viņu pārstāvju vārdiem – 40 tūkstoši eiro gadā. Iepazīstoties ar kapitālsabiedrības iepriekšējo gadu pārskatiem, aptuveni 75 – 85% ieņēmumus veido saimnieciskā darbība ar mežu – citējot no 2022.gada gada pārskata Vadības ziņojuma, “Uzņēmuma būtiskākie ieņēmumi bija no kokmateriāliem (apaļkoku, zāģmateriālu, blakus produktu pārdošana un transportēšana) – 16,1 milj. EUR jeb 75,5% no kopējiem ieņēmumiem (21,35 milj.eiro)”.

Šos kapitālsabiedrības ienākumus veido Pierīgas pašvaldību teritorijās esošo mežu kailcirtes. Turklāt nav dzirdēts par kailcirtēm Rīgas pilsētas teritorijā. Zināšanai – vēsturiski Pierīgas novadu un Limbažu novada mežu teritorijas ir atdotas saimniecībā Rīgas pilsētai. Uzņēmums apsaimnieko 62 tūkstošus hektāru meža, no tiem 56,5 tūkstoši hektāru veido Pierīgas meži – Jūrmalas pilsētā, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās. Uzņēmums Rīgā atbild par Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par kultūras un atpūtas parku “Mežaparks”.

Iepazīties ar uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumu par 2022. gadu.

4. Sauksim lietas īstos vārdos – rezervāts, nevis “dārzs”

Šo vietu grūti nosaukt par klasiskā izpratnē briežu dārzu – pēc tā izskata un būtības tā apzīmējums būtu “rezervāts” vai “dabas parks”. Augstu sētu iežogota mežaina, cilvēku neskarta teritorija, kurā visi procesi notiek dabiski bez cilvēku iejaukšanās ar ļoti augstu bioloģisko daudzveidību. Šeit neatradīsiet skaisti koptu mežu. Atbraucot, reti sastapsiet briežus. Bet mums, vietējiem, tas izdodas – vienkārši meža dzīvnieki ir iemācījuši savus dabas likumus. Vērot to ganāmpulku var tikai no liela attāluma – līdz ar to nekādi selfiji nesanāks. Ja vēlaties redzēt briežus, tad brauciet ar sviestmaizēm, nodrošinaties ar pacietību un binokli un gaidiet. Visbiežāk tie klajumā iznāk rīta gaismā un vakarpusē. Ziemā biežāk tos var sastapt. Līdzīgi kā medniekiem mežā.

Turklāt sociālajā vietnē Facebook var atrast agrāk veidotu lapu, kur paši “Rīgas meži” neformāli to nosaukuši par rezervātu. Šobrīd tiek lietots apzīmējums “izglītības centrs”.

5. Labās prakses piemēri: Dublinas pilsētā ir līdzīgs briežu parks, kas jau pastāv 3 gadsimtus un ir pieejams pilsētas iedzīvotājiem

“Rīgas meži” izmanto argumentu par dzīvnieku tuvradniecību. Mēs necenšamies to atspēkot, jo šāda dzīvnieku baru uzturēšana norobežotā teritorijā ir jābūt kontrolētai. Tomēr, vai varam ticēt, ka velns šajā stāstā ir tik melns vai tas ir tikai iegansts, lai varētu sabiedrību maldināt un panākt tās piekrišanu briežu likvidācijai? Mums ir līdzīgi dabas parki Latvijā. Ja raugāmies no līdzīga skatpunkta, tad šāda pat problēma būs Papes un Jelgavas dabas parkos ar savvaļas zirgiem, kur patiešām Latvijā ir mazas iespējas papildināt ganāmpulkus.

Un, sazinoties ar ārvalstu dabas parkiem, esam sapratuši, ka “Rīgas mežiem” ir tikai jāvēlas kaut ko mainīt savā motivācijā. Apskatīsim tikai vienu piemēru Īrijā, Dublinā – tur jau no 1660-tajiem gadiem. Parkā ir iežogota teritorija ar briežiem – cilvēki var turp doties, pavadīt laiku, bet viņi nedrīkst barot dzīvniekus un nedrīkst arī tiem tuvoties. Ja citviet Latvijā, Eiropā un pasaulē var risināt tuvradniecības jautājumu, tad arī var Rīgas pilsēta un “Rīgas meži”.

Daudzi uzskata, ka Latvijā ir daudz briežu, bet jāņem vērā, ka to populācija Vidzemē ir mazskaitlīga. Briežiem bagāti ir Kurzemes meži.

6. Ja varam vērot putnus tiešsaisē, tad kāpēc to nevaram darīt ar briežiem savvaļā?

Kapitālsabiedrība maldina sabiedrību, uzsverot, ka viens no iemesliem briežu dārza slēgšanai, ka brieži nav pieejami un redzami apmeklētājiem, līdz ar to tad tiem nav sabiedrības izglītojoša un cita veida nozīme.

Vēlamies aicināt kapitālsabiedrību izmantot mūsdienu tehnoloģiskās iespējas sabiedrības izglītošanā. Izcili piemēri ir tiešsaistes kameras ar zivju ērgļiem Durbē, balto stārķu ligzdām, melno stārķu projektiem u.tml. Daudz vienkāršāki un izplatītāki tehnoloģiskie piemēri ir medniekiem, kur izliktās novērošanas kameras informē par dzīvniekiem barotavās. Tādā veidā sabiedrībai, tostarp arī rīdziniekiem būtu iespēja sekot līdzi briežu dzīvei, savstarpējām attiecībām un dzīves norisēm dažādos gadalaikos.

Šajā gadījumā briežu rezervāts pildītu būtisku lomu sabiedrības izglītošanā par dzīvnieku dzīvi savvaļā un kalpotu par “dzīvu” materiālu dažādiem skolēnu projektiem, palīgmateriālu pedagogiem izglītības iestādēs.

Vēlamies uzsvērt, ka arī līdz šim paši “Rīgas meži” savos sociālajos tīklos aktīvi dalījušies ar dzīvnieku dzīvi rezervātā.

7. Brieži ir pelnījuši vienlīdzīgu attieksmi ar Rīgas apkaimes biedrībām

Brieži ir pelnījuši līdzvērtīgu attieksmi kā meži, parki un puķu dobes Rīgā. “Rīgas meži” apsaimnieko savas teritorijas ciešā sadarbībā ar apkaimes biedrībām un vietējo sabiedrību. Tikai paskatoties pēdējo mēnešu ierakstus uzņēmuma mājas lapā un skatoties kapitālsabiedrības maksas raidījumus televīzijā, mēs atrodam, ka vispirms ir kopīgas apspriedes un tikai tad seko darbības.

Brieži nav vainīgi, ka dzīvo Ogrē. Mēs uzzinājām no medijiem, ka briežu mērķtiecīgs likvidācijas process jau notiek divus gadus – kopš stājās amatā jaunā kapitālsabiedrības valde. Ne vienu reizi līdz šī gada augustam nav uzrunāti vietējie iedzīvotāji, aicinot kopīgi lemt par briežu likteni. Lūdzu ņemiet vērā, ka vietējās un tālāku Ogres pilsētas apkaimju iedzīvotāji bija iemīļojuši šo vietu, un ceļš gar briežu dārzu bija kļuvis par sava veida aktīvās atpūtas taku aptuveni 5 km garumā – pastaigām, skriešanai, nūjošanai, riteņbraukšanai un ziemā paši ierīkojām slēpošanas trasi. Te pastaigājas māmiņas ar ratiņiem un maziem bērniem. Vasarās un rudenī te sēņo un ogo. To, cik daudz šī vieta nozīmē vietējiem, nevarēja “Rīgas meži” nepamanīt. Pirms jaunā vadība nomainīja vietējo parka/rezervāta uzraugu, viņš divas reizes dienā apbrauca teritoriju, lai pārliecinātos, ka teritorijas žogs nav bojāts, sasveicinoties ar visiem un apvaicājoties, kā klājas.

8. Mainīt domas kā kleitas – Norupes kokzāģētavas skaudrais stāsts

Briežu stāstam ir kāds paralēlais stāsts – Norupes kokzāģētava, ko par 10 miljonu eiro investīcijām izveidoja pirms desmitiem gadiem “Rīgas meži”, lai tur realizētu Pierīgas mežos izcirstos kokus kokmateriālos un pārdotu tālāk. Tieši vienu malu ārpus Briežu dārzam izcirta, lai uzbūvētu šo kokzāģētavu un noasfaltētu teritoriju. Tas bija mežs ar senām priedēm un eglēm, platībā nedaudz mazāk nekā pats briežu rezervāts. Pēc vairāk nekā piecu gadu darbības jaunā “Rīgas meži” vadība paziņoja, ka tā ir pārdomājusi – nav gatava veikt investīcijas, tāpēc šī kokzāģētava nonākusi izsolē. Šobrīd ir piesaistīti eksperti, ka spar 24 000 eiro honorāru meklē jaunus īpašniekus. Pirmās izsoles bija neveiksmīgas. Ja neizdosies drīzumā atrast pircēju, tad notiks iekārtu izsole. Morāle šim faktam ir tikai viena – izcirst mežu lielā platībā, iznīcinātu biotopus, lai pēc tam pateiktu, ka tas nav vajadzīgs. Līdzīgi kā ar briežiem. Bet Ogrei šos mežu neviens neatdos.

“Rīgas meži” kailcirtes ap Norupes kokzāģētavu ir ļoti daudz – šogad vien veiktas vismaz 3 kailcirtes līdz 2 km attālumā no briežu rezervāta(tālākā robežojas ar privātmāju rajonu). Līdz ar to pamatoti būtu teikt, ka brieži Ogrē ir sev pelnījuši mūža dzīves mājas, par tiem gādīgi un rūpīgi rūpējoties un nodrošinot labus ārvalstu un vietējos ekspertus to bara pastāvēšanai.

9. Piesaistītie nozares eksperti briežu likvidācijai – uzņēmumam pietuvinātas personas

Kad parādījās informācija medijos par briežu izsolēm ar nošaušanu, vienlaikus parādījās eksperti, kas atbalstīja un attaisnoja “Rīgas meži” darbību. Arī mēs gribējām uzticēties šiem ekspertiem. Bet… izrādījās, ka tās ir pietuvinātas personas, kas neizskata nevienu citu scenāriju kā tikai likvidācijas ar jebkuru paņēmienu. Viens no galvenajiem ir Dr.silv.Linards Sisenis, kas pārstāv Latvijas biozinātņu un tehnoloģiju universitāti un ir tās Meža fakultātes dekāns. Viņš ir bijis “Rīgas meži” komisijā, kas iecēlusi jauno valdi un padomi, kā arī regulāri ir redzams kā “Rīgas meži” un Rīgas domes vadības sabiedrotais gan meklējot pilsētas egles Ziemassvētkos, gan arī parakstot sadarbības memorandus. Grūti noticēt objektivitātei, it īpaši, ja ārvalstīs līdzīgi eksperti saka, ka šādu briežu rezervātu var attīstīt, bet Latvijā zinātniskais institūts saka “nē”. Draugu būšana ir laba lieta, bet vai patiešām uz dzīvnieku dzīvības rēķina?!

10.  Pievienojies Ogres iedzīvotāju briežu dārza atbalsta grupai 

Šis nav stāsts par finanšu līdzekļu trūkumu un objektīviem iemesliem – šis ir stāsts par kapitālsabiedrības sirdsapziņu, motivāciju un vēlmi saglabāt briežiem rezervātu. Tāpēc ogrēnieši aicina ikvienu pievienoties atbalsta grupā, aizpildot šo anketu. Bieži vien svarīgāk par visu ir morālaiss atbalsts.

Mums neviens neatdos atpakaļ mežus daudzu desmitu hektāru apjomā, kas tika izcirsti Norupes kokzāģētavas vajadzībām. Briežu rezervāts ir par atbildību un ilgtspējīgu domāšanu. “Rīgas meži” šobrīd izvēlas iet vieglāko ceļu – bet aicinām ar tikpat lielu rūpību kā par parkiem un puķudobēm Rīgā izturēties pret pašas izveidoto briežu rezervātu. Kapitālsabiedrībai ir visi vajadzīgie finanšu, cilvēkkapitāla un zinātniskie resursi to izdarīt, bet diemžēl pietrūkst motivācijas. Brieži nav vainīgi.